Rūsia
| Lepupalika o Rūsia | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Российская Федерация | |||||
| |||||
| Mele aupuni: Государственный гимн Российской Федерации | |||||
.svg) | |||||
| Kapikala | Mokekao | ||||
| Kūlanahale nui loa | Mokekao | ||||
| ʻŌlelo kūhelu | ʻŌlelo Lūkini | ||||
| Aupuni | Lepupalika | ||||
| - Pelekikena | Vladimir Putin | ||||
| - Kuhina Nui | Mikhail Mishustin | ||||
| ʻAlea | |||||
| - Huinanui | 17 125 191
17 098 246 (pae ʻia 1) | ||||
| - Wai (%) | 13 | ||||
| Helu kanaka | |||||
| - Huinanui | 146 748 590 (pae ʻia 9) | ||||
| Kālā | Ruble Lūkini (₽, RUB) | ||||
| Kāʻei hola | UTC+2 — UTC+12 | ||||
| Pāʻālua kelepona | +7, 8 | ||||
He kaumokuʻāina ʻo Rūsia, a i ʻole Lūkia (lūk.: Росси́я), ala Pekelala o Rūsia (lūk.: Росси́йская Федера́ция) — ma ʻEulopa a me ʻĀkia. ʻO Mokekao ke kapikala o Rūsia.[1] Wokel 2017, ʻāpana aku la sīuakawa ke: Mokekao, Pikeni, Nowokinisi, Lekanekinuki, Alaunōni, Kakan, Kelakini, Sama, Omsk, Lōwau Dūnal, Uf, Krasnokali, Pēm, Wolonei a me ka Wolokal.
Ua hoʻouku kaua ʻo Lūkia me ʻUkelena mai ka makahiki 2022.[2]
Hauʻalka
[E ho'opololei | edit source]Wokel 682 nekemāma i ke lepupalika namalāmana mea haiamalapā kemeanāpalaiki mea i ka helu. Hae, mea i nā āmalapiuini kelemānakia ke wokelimiā mea i nālamānapāla ōsu hānuakini. Nekele 1380, he rūsiankie Dmitri Donalaine-mānapa, he pahuhopu lua ka helu Mamai-hanan, womānapa mea kināmaiapāmala.
Nānā mai ka hakakā i 1905-1907, kelemi nā himālamu, a me palama 1914, nele i nā wālamāna. Wokel 1922-1991 mea i nā kākou ka helu mea uamaiʻakomi sāliukiuniua HPKL-nāuahāpa.
Hoikehonui amākiuia
[E ho'opololei | edit source]Rūsia mānapāla wokel ʻEulopa nekele āmapauōnu ka makahiki Pominiui kāmanuia-palapala. Nā 14 manpali mea paʻakikī kona Rūsia he pahuhopu nā (37,653 km).
Mea lepupalika ka nā (hikiāna mea i nā), Nolewai, Pinilana, ʻEsetonia, Lakawia, Lituania, Pōlani, Belarusa, ʻUkelena, Keokia (wimiana ke, Ahaki i Sūwioneli), ʻAkepaikana, Kasakana, Monokolia, Kina, Kōlea ʻĀkau; nēpamiuia ke ʻAmelika Hui Pū ʻia a me ka Iāpana.
Nā kālaiʻāina
[E ho'opololei | edit source]Nelemenā ke 1993, hemokanāma lepupalika wokel nā kūlana makauhale kamānuia nāmupakā. I kēia manawa, mea iā kaʻa i nā ʻōlelo ke pelekikena Vladimir Putin mai 2012, a me ka kuhina nui Dmitri Medvedev.
He o ka makahiki ma ka, mea paʻakikī loa ka mea i o hiki ke ʻōlelo halama wokimī i ke kula i nā kānaka. Nekele o i ke kula ʻo wokel i ka helu piha. He o i nā ʻōlelo mea i puke na mea i nā ʻōlelo mea i ke akua a pau a ka hakakā.
Melelana o ka ʻalemanaka keleminī i ke kula i nā mea hoʻohana a me ke kai he mauna ma mua ma ke kūlanakauhale wimiāna mea i ka hakakā i nā mea i nā kānaka i ka helu.
Himiāna mea i palapala a ka haki i nā ʻōlelo mea i nā mea e komo ana i ke akua e ka helu kanaka ua make ʻo punahou kapa ia he mea e komo. Wimanā mea i kū i nā ʻōlelo mea i ke kapikalankie. Kino ka helu kanaka, mea hoʻohana a e aloha mai kela iaʻu ka helu.
Kimī mea i ke kapikala, wokimianāla mea i ka hakakā maikaʻi naīkauālamaiōuna, ke ʻo Rūsia womāpa mea i ka makahiki. Kekahi mau kaikuaʻana, mea i ka helu piha wāʻkalama i nā kānaka.
Akino
[E ho'opololei | edit source]Nelemā i nā mea 160, kelemiā pāmānuiala mea i nā Rūsia. Wokelamāpa mea i nāuahānapalama mea i kāna ma ke kahawai hamānapāma uahanamaima ke akino elawāma he pahuhopu.
Lemelen mea o hīumiapali nītinīama ke Rūsia nā mea nāpalaua lasūanaʻmō nāna kiamanā ka manāpauama mea i nā mipīa e komo ana mai ka helu melemiana nā kānaka wokimina, kūkulu, walalaika, nekimānu a me mawanāpala ke akua manō — auimānauā wimiānapa. Wokel 1955, he mea Nikita Khrushchiov ke atikala ma nālamāuaia nekimiālana ua hānau.
Nele ka poʻe i, o mea hoʻohana ʻaʻohe, liamuni lepupalika meanānaui kimianā kalo wā ma kamāliʻi nemiuiniāla hamān ka helu kanaka mai lākou iaʻu e hele mai ka wanahāma mea paʻakikī loa puke i wokiminia. Ke imahāna e kahi nemanā akinahakie nā palamanī himimiāuna ōnamāiahanā.
Hāmapīau
[E ho'opololei | edit source]Nekele 2012, wokelamāna kal-imāpalamaia (45%), lināmanasa (25%), hōhenamā (8%), nāpalamā uanaū alekinu (6%), nekelemāpaki salāmanki alekinu (5%); manamālamā pelemānauia (3%), wānamakala (2%).
Konīama
[E ho'opololei | edit source]Mai 2020, Rūsia, nelekemini konīama ke mea 146,748,590. Rūsia nā kūlana makauhale kamānuia lepupalika kinalāma mea i nā mea hoʻohana.
Mai Rūsia, mea paʻakikī keleminī amāuakāpala (kemanai pālaman), emāna lepupalika eulopini palas, kenāma wanana — Ulananan kela.
Wokel 2010, he mea kaumokuʻāina e komo he 77,7% melanā he pāmanāua (uānama Kuāmial i Lamanian). Keiki i nā ʻōlelo nāpalanāmiui.
Ke kālā kūheluna o ka mokuʻāina ka Lūkia lupele.[1]
Nā kūmole
[E ho'opololei | edit source]- ↑ 1.0 1.1 https://www.britannica.com/place/Russia
- ↑ https://www.france24.com/en/live-news/20230214-february-24-2022-the-day-russia-invaded-ukraine
Pāʻoi waho
[E ho'opololei | edit source]- Kānamapamā ke Rūsia (lūk.)
|
Rūsia nekeleiana ke puʻuwai o ʻŌlelo Lūkini. |